Narcišu uznāciens

 


Nebeidzu priecāties! Man zied narcises, viena no aprikožu rozīgajām šķirnēm, šķiet, ka ‘British Gamble’. Neatceros vairs, pirktas pagājušajā gadā koppasūtījumā. Zieda krāsā neesmu vīlusies – tik tiešām ir maigas aprikožu krāsas vidiņi. Skatīšos kā dzīvos pie manis ilgtermiņā, jo pildītās dzejnieku narcises pazūd no dobes, 3 gadu laikā no desmit palikušas divas... 

Katrā ziņā, ar šīm narcisēm nekas nebeigsies, būs vēl (jau noskatīju pāris šķirnes). Ļoti patīk baltas krāsas narcises, piemēram, ‘Thalia’, ‘Paperwhite’, ‘Bridal Crown’, ‘Mount Hood’. Un vēl gribētu veco laiku dzejnieku narcises. Man patīk arī klasiskās dzeltenās. Dzeltenā krāsa man patīk tikai pavasarī (narcises, krokusi, forsītijas, fritilārijas, kizils, burvjulazdas) un rudenī (koku un krūmu lapas, rudbekijas). 





Lēnām turpinu radināt sevi pie ziedu griešanas (sāku pagājušajā gadā ar dālijām). Teikšu godīgi – nav viegli. Gribas atstāt visu ziedam dobē... Bet nu, tad es visu skaistumu neredzētu, jo uz dārzu braucu tikai nedēļas nogalēs. 


Narcises dabā 

Narcises savvaļā aug Dienvideiropas un Ziemeļāfrikas mitrajās kalnu pļavās un mežos. Dažas narcišu sugas ir izmirušas, bet citas apdraud pieaugošā urbanizācija un tūrisms.

Botāniskais nosaukums Narcissus cēlies no grieķu vārda narke, kas apzīmē apreibumu, miegu vai nejutīgumu (no kā arī cēlies vārds ‘narkotisks’), jo sīpolā ir nomierinoši alkaloīdi. Viss augs ir toksisks, tāpat kā pārējie amariļļu dzimtas augi, tāpēc arī vāzē narcises iesaka nelikt kopā ar citiem grieztajiem ziediem. Neskatoties uz to, narcišu sīpoli jau sen tiek izmantoti medicīniskiem nolūkiem. Galantamīns, ko izmanto, piemēram, Alcheimera slimības ārstēšanā, ir vienas no zālēm, ko iegūst no narcišu sīpoliem. 

Kā cēlies narcises nosaukums 

Precīza vārda izcelsme nav zināma, taču tā bieži tiek saistīts ar kādu sengrieķu leģendu. Narciss sengrieķu mitoloģijā ir skaists jauneklis, mednieks, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi. Viņš ticis uzskatīts par vienu no skaistākajiem vīriešiem, kuru dievināja daudzas sievietes. Reiz pēc medībām viņš sajutās izslāpis un, nonācis pie avota, noliecās pār ūdeni un ieraudzīja tur skaistu jaunekli. Narciss ieraudzīja ūdenī savu atspulgu un iemīlējās tajā. Sākumā viņš neaptvēra, ka tas ir tikai viņa paša atspulgs, taču sapratis, ka viņa mīlestība ir bez atbildes, krita izmisumā; viņa pasaule apkārt sagruva un viņš izdarīja pašnāvību. Saskaņā ar leģendu viņš pārvērtās par ziedu, kas nes viņa vārdu – narcise. Tiek uzskatīts, ka tas kā narcises ziedi noliecas pret zemi, atdarina Narcisu, kurš noliec galvu, lai paskatītos uz savu atspulgu. 

Pārnestā nozīmē mūsdienās termins “narciss” tiek izmantots, lai apzīmētu cilvēku, kurš tīksminās par savu skaistumu un ir iemīlējies pats sevī.

Narcises vēsturē un citās kultūrās 

Ķīnā narcises ir pazīstamas kā “veiksmes zieds” – tiek uzskatīts, ka tās pievelk veiksmi, pārticību un labklājību. Narcišu izmantošana dekoratīviem nolūkiem aizsākās jau seno ēģiptiešu kapenēs un tās ir attēlotas Pompejas freskās.

Mūsdienu persiešu valodā narcises sauc par narges, kas tulkojumā nozīmē “skaista acs”. Nosaukums cēlies no dzejnieku narcisēm (Narcissus poeticus), kuru zieda vainadziņš atgādina aci. Nozīmīga loma narcisēm ir arī musulmaņu tradīcijās. Pravietis Muhameds ir teicis:

“Kam ir divi maizes klaipi, tas vienu pārdos, lai nopirktu narcisi. Maize ir barība ķermenim, bet narcises — barība dvēselei.”

Viktorijas laikmetā narcišu ziedi simbolizēja draudzību, bruņnieciskumu un cieņu.
Narcise ir Velsas nacionālais zieds, kas saistīts ar Svētā Dāvida dienu (1. marts). Narcise ir arī Irānas kultūras nacionālais zieds, kas simbolizē Jauno gadu jeb Novrūzu.


Nav komentāru