Šīs ir gan kā atvadas no vecā un sveiciens jaunajam, vēl nezināmajam. 

Ilgi vajadzēja saņemties, lai šo uzrakstītu. Bija vajadzīgs vairāk kā gads, lai to pieņemtu. Dzīvē notiek dažādas pārmaiņas un tā nu ir sanācis, ka man vairs nav sava ilgi lolotā dārza. Vismaz pagaidām. Es zinu, ka atkal man dārziņš būs, bet kušš, nesteigsimies laikam pa priekšu...

Gribu pateikt jums lielu paldies, ka visus šos gadus bijāt ar mani, sekojāt manam ceļojumam dārza pasaulē! Ja turpināsiet sekot maniem dārznieka piedzīvojumiem uz balkondārziņa, esat mīļi gaidīti viesi!

Šobrīt aktīvi darbojos uz balkona. Tie man ir veseli divi! Šobrīd ir iekārtošanas procesā, jo pārcēlos uz jauno mājvietu vien jūnijā, bet šis tas jau ir iestādīts. Būtu tik labvēlīgāki tie laikapstākļi... Eksperimentālajam ‘Romantica’ tomātam nepavisam neiet pie sirds tāds vēsums.

Esmu smēlusies idejas kompozīcijām Pinterest, atsijājusi to, kas noteikti man nestrādās (vietas ierobežotība, ziemcietība, augu izmērs utjp.). Un plānoju savu sapņu balkondārzu. 

Pašlaik aug un zied uz balkona pārziemojusī roze ‘Rotkäpchen’, ko paņēmu kā suvenīru no dārza. Tā nu nebūtu es, ja būtu bez rozēm! Tai ir pievienojusies arī burvīgā francūziete ‘Dieter Muller’ un mežvītenis ‘Skyfall’. Tie gan vēl neatrādīs savu skaistumu šogad, lieku visas cerības uz nākošo gadu. Vērošu kā ziemos mežvītenis uz balkona. 

Ir arī iegūta balta liellapu hortenzija – arī eksperimentam ar pārziemošanu nākošajam gadam. Ziemas mums jau tagad siltas... Noteikti ik pa laikam atrādīšu kā man te iet.

Uz tikšanos!