Veidoju savu pusēnas dobi un nevilšus sanāca arī klientes pasūtījums ēnu dobei. Šo variantu gan beigās atmetām, jo viņa izlēma par labu dobei bez hostām. Taču nolēmu padalīties ar savu garadarbu, ja nu kādam noder, apzaļumojot savu ēnas stūrīti.

Interesanti, ka sākumā man šī roze ne visai patika, jo svītrainās rozes nav manējās. Taču šo trīs gadu laikā, kamēr roze aug manā dārzā, tā ir paspējusi man iepatikties. Un ziedu aromāts ir debešķīgs! Un katrs zieds ir kā mākslas darbs!

Kur laiks tā skrien, vasara, kurp tu tā steidzies? 

“Manuprāt, dārznieki sapņo plašāk nekā imperatori.”

Ak, kāds īsts skaistums! Gandrīz divreiz jāpaskatās, lai pārliecinātos, ka tā ir roze - ziedlapiņas ir tā sakārtotas, ka izskatās gluži kā dālijai.

Čau! Nolēmu, ka ir pēdējais laiks, lai iepazīstinātu ar sevi.