Dalos savā aizrautībā ar dārzkopību!
Šis gads nebūs izņēmums, arī šogad manā dārzā būs jaunas rozes. Tas saucas – es tikai gribēju apskatīties vienu rozi...un uz vairākām stundām pazudu internetā, pētot bildes, lasot dažādu šķirņu aprakstus un meklējot atsauksmes.
Gandrīz visas ir aprikožu pasteļtoņos, kuras paredzētas stādīt aprikožu un violetas krāsas rožu-ziemciešu dobei. ‘Empereur Charles IV’, ‘Emily Brontë’, ‘Michèle Morgan’ un ‘Kew Gardens’ tiks stādītas citur.
Sveiciens Jaunajā gadā! Jau kādu laiku klusums no manis, bet nekur neesmu pazudusi. Pagaidām uzsvars uz mācībām un dārzs jau tāpat guļ ziemas miegā.
Man nav pārāk daudz rožu, salīdzinot ar dažu labu rožu mīli - man tā drusku zem 50. Bet tāpat ir jau divas anti-topa rozes. Vai būs vēl? Kas to lai zin, jo daudzas ir tikai 2021. un 2022. gadā stādītas un tām sevi būs vēl jāpierāda.
Kādēļ rožu stādus ir jārezervē, nevis vienkārši pasūtīt tad, kad gribas? Jo var gadīties tā kā man, kad rožu stādīšanas sezonā neviena no izvēlētajām šķirnēm vairs nebūs nopērkama.
Padalīšos ar rozēm, ko esmu rezervējusi un pirkšu pavasarī.
Roze ‘Diamant’, visu vasaru cītīgi ziedējusi, neskatoties, ka ir tikai divgadīgs stādiņš, pamatīgi sakuplojusi. Spriežot pēc palikušo pumpuru skaita, tā laikam nezina, ka tuvojas oktobris!
Baltas rozes ir vienas no manām mīļākajām. Kādu laiku klusībā biju skatījusies uz Dimanta pusi un laikam jau domas materializējas: pagājušajā gadā uz meitas vārda dienu man uzdāvināja tieši Viņu!
Nav tā, ka man patīk tikai rozā rozes, lai gan nenoliegšu, rozes man asociējas tieši ar šo krāsu. Otra ļoti mīļa krāsa rozēs man ir baltā. Atgādina sniega kupenas, baltus ziedu mākoņus. Bet arī baltās rozes nav visas vienādas, tās atšķiras gan pēc zieda, gan pašu ziedlapiņu formas, ziedlapu skaita ziedā, lapu krāsu uz kuru fona izceļas baltie ziedi. Tāpat baltajai krāsai ir dažādi toņi.
Mani apbur rožu skaistums, graudzāļu gaisīgums un liliju smarža. Dārzkopība ir mana sirdslieta jau 21 gadu, kuru laikā gan pašmācības ceļā, gan pabeidzot Dārza ainavu plānošanas kursus esmu ieguvusi gan daudz zināšanu, gan pieļāvusi arī kļūdas. Lai arī ilgus gadus biju bez sava dārza, tas mani neapturēja sapņot, “ka kādreiz man dārziņš būs”.
