Kāpēc cinniju ziedi neizplauka kā izsapņotās pufīgās kūciņas?

Nebeidzu priecāties! Man zied narcises, viena no aprikožu rozīgajām šķirnēm, šķiet, ka ‘British Gamble’. Neatceros vairs, pirktas pagājušajā gadā koppasūtījumā. Zieda krāsā neesmu vīlusies – tik tiešām ir maigas aprikožu krāsas vidiņi. Skatīšos kā dzīvos pie manis ilgtermiņā, jo pildītās dzejnieku narcises pazūd no dobes, 3 gadu laikā no desmit palikušas divas... 

Šis gads nebūs izņēmums, arī šogad manā dārzā būs jaunas rozes. Tas saucas – es tikai gribēju apskatīties vienu rozi...un uz vairākām stundām pazudu internetā, pētot bildes, lasot dažādu šķirņu aprakstus un meklējot atsauksmes. 

Gandrīz visas ir aprikožu pasteļtoņos, kuras paredzētas stādīt aprikožu un violetas krāsas rožu-ziemciešu dobei. ‘Empereur Charles IV’, ‘Emily Brontë’, ‘Michèle Morgan’  un ‘Kew Gardens’ tiks stādītas citur.

Ko jaunu iestādīju pagājušajā gadā vari lasīt šeit un šeit. 

Klāt marts un tas nozīmē – dienas līdz tomātu sēšanai ir skaitītas! Pagājušā gadā izmēģināju vairākas man jaunas šķirnes, dažas no tām sēšu arī šogad, jo esmu apmierināta, bet vairākas piepirku klāt. Audzējot tomātus, lielākas ražas var sagaidīt no hibrīdšķirnēm, bet, tā kā es audzēju tikai savam priekam un svaigajam patēriņam, man patīk eksperimentēt ar interesantām kolekcionāru jeb tā sauktajām delikatešu šķirnēm. 

Sveiciens februārī! Lai arī aiz loga vēl joprojām ir ziema, prāts jau domās ir dārzā. Instagramā populāra tēma ir padalīties ar to, kādas puķes katrs šogad sēs. Tad nu es arī nolēmu neturēt sveci zem pūra. 

Sveiciens Jaunajā gadā! Jau kādu laiku klusums no manis, bet nekur neesmu pazudusi. Pagaidām uzsvars uz mācībām un dārzs jau tāpat guļ ziemas miegā. 

Man nav pārāk daudz rožu, salīdzinot ar dažu labu rožu mīli - man tā drusku zem 50. Bet tāpat ir jau divas anti-topa rozes. Vai būs vēl? Kas to lai zin, jo daudzas ir tikai 2021. un 2022. gadā stādītas un tām sevi būs vēl jāpierāda.

Rit pēdējie rudens darbi: jāsakopj siltumnīca, ja tas jau nav izdarīts, jāstāda sīpolpuķes, jāgrābj lapas un jāturpina gatavot augus miera periodam. Siltumnīca man ir devusies pelnītā atpūtā, sīpolpuķes vēl jāiestāda (es ceru paspēt pirms laiks kļūst aukstāks, lai pašai nav neomulīgi strādāt dārzā) un samēsloju augus. Šogad ieziemoju savus augus ar Mēslolojums Ziem-guļa mēslojumu ar samazinātu slāpekļa daudzumu. 

Lai gan pierasts, ka uzpirkstītes ir divgadīgie augi, rūsganā uzpirkstīte (Digitalis ferruginea) pieskaitāma ziemcietēm. 

Sveicieni oktobrī! 

Siltumnīca man ir nu jau 3 gadus. Neesmu profesionālis, vairāk sevi dēvēju par “iesācēju ar labām zināšanām”. Tur esmu audzējusi gan papriku, gan čili piparus, pat melones un, protams, tomātus un gurķus. Savu siltumnīcu nevaru iedomāties arī bez garšaugiem, redīsiem un salātiem. Bet ir oktobris, raža novākta un laiks siltumnīcu sagatavot ziemas guļai. Pastāstīšu kā to daru es. 

Manas pārdomas par manu tomātu sezonu. Šogad atļāvos vairāk eksperimentēt, izmēģinot audzēt zaļos un violetos tomātus, vairākus dzeltenos tomātus un interesantu ķiršu tomātu šķirni. Tāpat audzēju arī pārbaudītas vērtības - ‘Organza’, ‘Black Cherry’ un ‘Ananas’. Par šķirnēm izveidojies viedoklis, kas nosaka, vai šo šķirni atkārtoti audzēšu savā siltumnīcā. 

Rudens pienāca negaidīti: augusta pēdējā nedēļā vasara no mums atvadījās. Auksti, miglaini rīti, vietām pat pirmās salnas. 

Šī krūmroze selekcionēta 2015. gadā Vācijā, Rosen-Tantau.

Mana mīlestība pret dālijām aizsākās ar 'Café au Lait'. Un sākās pagājušā vasarā. Līdz tam man dālijas šķita vecmodīgas un pārāk atgādināja bērnības laiku, kad mazajās klasēs devos uz skolu ar dāliju pušķi. Un neuzrunāja košās krāsas. Bet tad es atklāju, ka tās ir arī pasteļtoņos un tik liela izvēle pomponu un lodveida dālijās! Bija pierasts vien redzēt košo krāsu kaktusdālijas.

Vēl pēdējais vasaras mēnesis. Zied dālijas, atsāk ziedēt rozes, lietus lāses atmirdz raskrēsliņos, tomāti briest, sārtojas čīkstenes, pirmās kazenes, savu uznācienu uzsāk hortenzijas, turpina smaržot lilijas. Baudu.

Veidoju savu pusēnas dobi un nevilšus sanāca arī klientes pasūtījums ēnu dobei. Šo variantu gan beigās atmetām, jo viņa izlēma par labu dobei bez hostām. Taču nolēmu padalīties ar savu garadarbu, ja nu kādam noder, apzaļumojot savu ēnas stūrīti.

Interesanti, ka sākumā man šī roze ne visai patika, jo svītrainās rozes nav manējās. Taču šo trīs gadu laikā, kamēr roze aug manā dārzā, tā ir paspējusi man iepatikties. Un ziedu aromāts ir debešķīgs! Un katrs zieds ir kā mākslas darbs!

Kur laiks tā skrien, vasara, kurp tu tā steidzies?